Kandža


Kandžas ķīmiskā attīrīšana by kandza
Decembris 6, 2011, 11:54 priekšpusdienā
Filed under: Uncategorized

Moderni kanžas aparāti,

rektifikācijas kolonnas,

spirta raugi


www.kandža.lv

Uz 10 litriem 40% spirtotā šķīduma, ja stiprāks, vajag atšķaidīt līdz 40% – pie šiem grādiem labāk attīrās.
Ņem divas ēdamkarotes kalcinētās sodas (Na2CO3) (ja soda pārtikas, tad dubulti , bez kalniņa, izšķīdini 200 ml ūdens.
Citā glāzē
izšķīdini 200ml kālija permanganātu (KMnO4) ( 1.0-1.5 grami)
No sākuma lej sodas šķīdumu, samaisi, tad ielej permanganāta šķīdumu, samaisi.
Izšķīdini divas tējkarotes kaustiskās sodas (NaOH) 200 ml ūdens (vispirms sākuma (NaOH) , tad pievieno ūdeni!)
Pēc 20 min pēc pirmiem diviem šķīdumiem pievieno (NaOH) šķīdumu.
Gaidi kamēr nogulsnējas.
Dekantē,nofiltrē vismaz caur marles & vates filtru..
Obligāti pārdzen otreiz, vēlams jau atšķaidītu līdz 10 % ,un, ja pēc otreizējas dzīšanas atšķaidīsiet līdz 25-30% un izlaidīsiet caur ogles filtru un tad vēlreiz atšķaidīsiet līdz 10%, pievienosiet garšvielas, augļus, zāļu tējas(kombinācijas izvēle – gaumes jautājums ) un pārdzīsiet 3 reizi ,tad gatavo atšķaidīsiet līdz 40-45% ar labu mīkstu ūdeni un mazliet pasaldināsiet ar cukura vai labāk – medus sīrupu , dabūsiet produktu, reālu produktu!

Tātad:
(Na2CO3) 1.0-1.2 g uz litru kandžas
(KMnO4
) 0.1-0.6g uz litru kandžas
(NaOH) 1.3-1.5 g uz litru kandžas ?



Kandža un paģiras by kandza
Novembris 9, 2011, 8:21 priekšpusdienā
Filed under: Uncategorized

Jebkura alkohola pārmerīga lietošana mēdz izraisīt zinamas blakusparādības. Ar dažādiem paņēmieniem var padarīt organisma cīņu ar saindēšanos vieglāku. Publicējam Māra Krūmiņa rakstu par šo tēmu.

Līgo svētki, protams, nav paredzēti tam, lai nežēlīgi piedzertos, tomēr pēc tiem regulāri nākas redzēt sagurušus cilvēkus, kurus moka briesmīgais paģiru sindroms.

Vieni sūdzas, ka nekā stiprāka par alu pat mutē neesot ņēmuši, bet nelaime tā, ka Jāņu naktī taču nedrīkstot gulēt, un tamdēļ tas miestiņš aplam daudz savācies. Citi līdz īstai svinēšanai nemaz nav tikuši, jo jau riktēšanās laikā sākuši pārbaudīt, vai ciemiņiem galdā liekamais šņabis nav mazliet ieskābis… Slikti ir gan vieniem, gan otriem, bet pats sliktākais –

Brīnumlīdzekļa nav un nebūs

“Man tā arī nav izdevies atrast efektīvu līdzekli pret paģirām un sāk likties, ka tāda nemaz nav. Ja, protams, atskaita pašnāvību,” – šie vārdi tiek piedēvēti britu gleznotājam Frēnsisam Beikonam, kurš, kā jau Īrijā dzimis vīrs, zināja, ko runā, un, šķiet, nebija tālu no patiesības.

“Internetā jūs varat atrast visdažādākās receptes, sākot ar aspirīnu un banāniem un beidzot ar Vegemite un ūdeni, tomēr zinātniski nav pierādīts, ka kāda no tām patiešām būtu universāls un ietekmīgs līdzeklis,” izdevumā British Medical Journal raksta amerikāņu speciālisti Reišela Vrīmena un Ārons Karols. Sadarbībā ar Plimutas (Lielbritānijā) Medicīnas skolas darbiniekiem viņi veikuši eksperimentus ar brīvprātīgajiem, testējot veselu virkni medikamentu, kurus to ražotāji reklāmas klipos liela uz nebēdu. Rezultāts ir prognozējams. Nedz propranolls, nedz tropisterons, nedz toldenamskābe, nedz antipohmelīns (RU-21), nedz vesela kaudze citu līdzekļu, kurus pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu reklāmās būtu pieņemts dēvēt par “patentētiem brīnumlīdzekļiem”, pacientu (un kā gan citādi lai dēvē cilvēkus, kuri saindējušies ar alkoholu) stāvokli būtiski neuzlaboja. Jā, arī, paldies dievam, nepasliktināja, tomēr mediķi norādījuši, ka aptuveni tādus pašus rezultātus izdevies sasniegt arī kontrolgrupā, kuras dalībniekiem tika izsniegtas placebo jeb nekaitīgu zāļu tabletes. Interesanti, ka zinātnieki šādā veidā pārbaudījuši arī tautas līdzekļus, un ko gan jūs domājat – cilvēks, kurš uz paģirām bija nobaudījis gardu Asiņaino Mēriju (ar 50 gramiem šņabja), juties akurāt tāpat kā tas, kura Mērijai šņabi bija piemirsies pieliet.

Speciālistiem ir arī itin skaidrs, kādēļ vienas zāles pret paģirām izstrādāt nav iespējams. Nelaime tāda, ka paģiras ir vesela gūzma slimības simptomu visdažādākajās kombinācijās – vienus visvairāk nomoka galvassāpes, citiem streiko kuņģis, vēl citiem vislielākās raizes sagādā nervu darbība. Paģiru izpausmes ir atkarīgas ne tikai no cilvēka individuālajām īpatnībām un tā, ko un cik daudz viņš iepriekšējā vakarā maisījis, bet pat no vietas, kur notikusi dzeršana (piemēram, izredzes iedzīvoties galvassāpēs strauji pieaug gadījumos, kad ilgāks laiks pavadīts pamatīgi piepīpētā telpā), vai ēdmaņas, kas lietota tās laikā (vēdergraizes var būt izskaidrojamas ar tādu uzkodu lietošanu, kuras nu nekādi neiet kopā ar attiecīgo alkohola veidu). Žurnālam Membrana pāris krievu zinātnieki puspajokam, pusnopietni sacījuši, ka teorētiski varētu piemeklēt brīnumlīdzekli, taču tad viņiem skaidri jāzina, ko, cik lielos daudzumos un ar kādiem laika intervāliem lietojis attiecīgais cilvēks, un pēc tam individuāli viņam jāizstrādā zāles. Šādam uzdevumam neviens, protams, nav gatavs, tāpēc vienīgais, ko var ieteikt speciālisti (atskaitot, protams, mērenības ievērošanu svinību laikā) – lietot konkrētus medikamentus vai tautas līdzekļus pret katru no paģiru simptomiem atsevišķi.

Jānovērš dehidratācija

Pirmais simptoms, kas liecina, ka vakardien vismaz pāris drinki bijuši absolūti lieki, ir izteikta slāpju sajūta (saukta arī par kaltenbrunneru). Organisma dehidratācija ir viens no alkohola lietošanas neizbēgamajiem pavadoņiem. Kā izdevumam LiveSciene.com stāstījis Eksteras universitātes speciālists Edzards Ernsts, alkohols cilvēka organismā izraisi virkni ķīmisku reakciju, kas pastiprina nieru darbību un noved pie lielāka urīna daudzuma izdalīšanās. Vienkāršoti sakot – lai cik daudz šķidruma jūs arī uzņemsiet, vēl vairāk izčurāsiet, un no tā izbēgt nav iespējams. Starp citu, diezgan aplams ir uzskats, ka no rīta pašsajūta būs labāka, ja starp kokteilīšiem iedzers kādu tīra ūdens glāzi – tas nelīdz, ja nu vienīgi tādā ziņā, ka iedzertais ūdens aizņem zināmu vietu kuņģī un tajā vairs nepietiek vietas kaut kam stiprākam…

Toties ūdens var palīdzēt jau pēc alkohola lietošanas – mediķi iesaka pirms gulētiešanas iedzert vismaz glāzi parastā ūdens, un atgādina, ka prātīgi cilvēki pirms došanās pie miera rokas stiepiena attālumā nostutē kādu burku vai vismaz krūzi ar ūdeni, vai minerālūdens pudeli. Ļoti noderīgs ir minerālūdens ar sāļu vāju saturu, kas palīdzēs ne tikai novērst dehidratāciju, bet arī atjaunot sāļu līdzsvaru organismā. No rītiem noderīgas ir dažādas svaigi spiestas sulas, arī veikalā nopērkamā tomātu sula, daži mediķi iesaka piparmētru tēju ar medu – tā palīdzēs arī normālas sirdsdarbības atjaunošanai. Ūdeni ieteicams lietot ne tikai iekšķīgi, bet arī ārīgi – kārtīga novannošanās pavisam noteikti uzlabos pašsajūtu, jo vismaz noskalos no ādas tās indes, kuras organisms jau pats būs izvadījis. Tikai jāraugās, lai vanna nebūtu pārāk karsta –

tas jau tā alkohola nomocītajai sirsniņai var izrādīties liktenīgi. Pēc ūdens procedūrām svētīgi atkal mazliet nosnausties (protams, ja nav steigšus jākopjas uz darbu), bet pēc tam kādu laiku pastaigāties svaigā gaisā. “Pats drošākais līdzeklis pret paģirām ir laiks,” sarunā ar Reuters uzsver Britu medicīniskās padomes speciālists Gajs Retklifs, kurš iesaka paģiru skartajiem vienkārši tās izgulēt.

Jānomierina galva un kuņģis

Ar organisma dehidratāciju saistītas arī galvassāpes, kas bieži vien novērojamas paģiru gadījumos – alkohola lietošanas ietekmē asinsvadi ir sašaurinājušies, un nu jādara kaut kas, lai tos atkal paplašinātu. Tieši šā iemesla dēļ kā viens no līdzekļiem tiek minēta pavisam banālā uzlāpīšanās, kuras noderīgumu atzīst pat daudzi mediķi. Tomēr cilvēkam jābūt apveltītam ar zināmu gribasspēku, lai paģiru lāpīšana nepārvērstos ilgstošā plostā.

Tāpēc labāk galvu mēģināt nomierināt ar kādiem bezalkoholiskiem līdzekļiem, piemēram, aspirīnu vai analgīnu. Rietumvalstīs pret galvassāpēm parasti tiek izmantots paracetamols, kas atšķirībā no aspirīna tik ļoti nekairinot kuņģa sieniņas. Ar kuņģi vispār jābūt ļoti uzmanīgam, jo pēc kārtīgas iedzeršanas tas kļuvis ļoti jutīgs. Tradicionāli paģiru pavadoņi ir nelaba dūša, griešanās sajūta kuņģī, un ko gan citu var gribēt, ja organismu saindējuši spirta sašķelšanās produkti – metanols, acetaldehīds, skābes, fūzeļa eļļas. Tie kavē glikozes un dažādu barības vielu izstrādāšanos, tāpēc krītas cukura līmenis asinīs, novērojams vitamīnu un elektrolītu trūkums, kas noved pie drebelīguma, koncentrēšanās spēju zuduma un vieglas aizkaitināmības –

cilvēks ļoti nervozi reaģē uz strauju apgaismojuma maiņu un trokšņiem. Lai tiktu vaļā no šīm sajūtām, būs derīga kāda nomierinoša tabletīte.

Pret nelabu sajūtu kuņģī pirmām kārtām lietojama aktivētā ogle – droši var cirst iekšā vismaz sešas tabletes. Krievu mediķi atzīst, ka nekādas vainas nav arī nošpai, bet briti iesaka tādu līdzeklī kā Clotam. Alkohola līmeni organismā var samazināt ar C vitamīna palīdzību –

ne jau velti viens no populārākajiem tautas medicīnas līdzekļiem ir gurķu sālījums (vai pat marināde) vai skābētu kāpostu sula. Ja tās pie rokas nav, var izlīdzēties, alus kausā izspiežot vesela citrona sulu, pielejot ūdeni un pieliekot kādu kripatu medus. Šādas dziras palīdz aizturēt organismā šķidrumu un līdzsvarot sāļu un elektrolītu daudzumu, no kā savukārt ir atkarīgs impulsu nodošanas ātrums no smadzenēm uz muskuļiem. Tiem, kuriem nav problēmu ar kuņģi, zarnu traktu vai sirdi, noderēs veikalos nopērkamais alkazelcers vai alkoprims, var pat izšķīdināt ūdenī pāris tabletes aspirīna vai citramona (ja tāds vēl kaut kur dabūjams). Glikoze ar askorbīnskābi domāta tiem, kuriem nav cukura diabēta – aptiekās nopērkamās tabletes itin labi var aizstāt vīnogas.

Vajag paēst

Lielai daļai paģiru skarto cilvēku no rīta nav ne mazākās vēlmes skatīties uz ēdienu, nemaz nerunājot par to, ka kaut ko varētu apēst. Taču tas ir akūti nepieciešams – mediķi uzskata, ka īpaši noderīgas ir karstas zupas (piemēram, harčo), bet, ja neko tādu nav iespējams iedabūt iekšās, būtu gudri saņemties vismaz uz kādu tasi buljona. Taču vēl labāk ņemt piemēru no britu futbola faniem vai mūspusē nereti sastopamajiem dzērājtūristiem, kuri dienu sāk ar pamatīgām brokastīm, kurās dominē ceptas olas un bekons. Alkohola lietošanas rezultātā organisms zaudē ievērojamu daudzumu kālija sāļu, tāpēc vēlams lietot produktus, kuru sastāvā ir šis elements – kartupeļi, žāvētas aprikozes, banāni, jau pieminētie skābētie kāposti un gurķu sālījums. Mediķi iesaka lietot arī skābpiena produktus – biezpienu, kefīru (ne vairāk kā kādus 300 gramus) vai jogurtu, bet aptiekā iegādāties B vitamīnu kompleksu, jo šie vitamīni ir viens no svarīgākajiem organisma gremošanas sistēmas elementiem.

Dažiem, it sevišķi ne īpaši spēcīgu paģiru gadījumos, palīdz kafija. Taču tas var būt koks ar diviem galiem – kofeīns, protams, uzmundrina, taču ir zināms, ka kafija ir diurētiska un pārāk lielos daudzumos atkal var novest pie organisma dehidratācijas. Interesanti, ka daži speciālisti iesaka kafijas vietā dzert Coca-Cola, atgādinot, ka šis dzēriens savulaik (1868. gadā) tika radīts tieši kā līdzeklis pret paģirām. Citi speciālisti gan kategoriski neiesaka tā darīt, norādot, ka Coca-Cola sastāvā esošā gāze tikai lieki kairinās kuņģi. Tāpēc tās lietošana atkarīga no katra cilvēka organisma īpatnībām.

Receptes ekstrēmistiem

Paģiras, iespējams, nav tik senas kā pati Zeme, taču cilvēkiem ar šo problēmu nācies saskarties jau tūkstošiem gadu – pēc tam, kad pirmo reizi tika saraudzēta kāda alkoholiska dzira un mūsu tālie senči konstatēja, ka tās lietošana uzlabo garastāvokli un uztur jautrību. Tāpēc nav pārsteigums, ka gadsimtu gaitā dažādās pasaules malās izstrādāti tūkstošiem recepšu pret paģiru sindromu.

Senajiem grieķiem, piemēram, viss bija ļoti vienkārši – viņi bija pārliecināti, ka no paģirām glābj pavisam vienkāršs pētersīļu vai seleriju vainags. Turklāt to nemaz nevajadzēja ēst – pietika ar to, ka vainags banketa laikā ir galvā. Senās Romas vēsturnieks Plīnijs Vecākais savukārt rakstījis, ka šādos rītos nav nekā labāka par divām jēlām apoga olām. Citas šo laiku receptes – ceptas auna plaušas vai pelni, kas radušies, dedzinot bezdelīgu knābīšus. Mazliet vienkāršāk bijis senajiem babiloniešiem, kuru recepte vēstījusi – jāsajauc, jāsaberž un vīnā jāieber piecu dažādu augu sēklas, pēc tam vīns jāizdzer bez izgaršošanas. Mazliet izskatās pēc tās pašas vecās labās velna izdzīšanas ar belcebulu, kurā sēklām atvēlēta tikai uzmanības novēršanas loma. Ēģiptes faraoni, kuriem skābēšanas māksla, šķiet, bijusi sveša, paģiru rītos sukājuši iekšā vārītus kāpostus.

Britu karalienes Elizabetes I laikos par universālu līdzekli pret paģirām savukārt uzskatīti vīnā izmērcēti jēli zuši, vēlāk zušu vietā izmantotas vardes, bet 19. gadsimtā Britu salās izplatīts dzēriens paģiru rītos bijusi piena glāze, kurai pievienota karotīte pelnu no kamīna skursteņa. Un kāpēc gan ne – tā pati aktivētā ogle vien jau ir. Krievzemē, kuras iedzīvotāji lepojas, ka paģiru ārstēšanas ziņā viņiem neesot līdzīgu, cara Pētera I laikā bijis tāds dzēriens kā vzvar – mūsdienās par tā tuvāko analogu varētu uzskatīt kompotu, kas vārīts no žāvētiem augļiem. Pētera I laikā kā līdzeklis pret paģirām izmantoti arī paši prastākie velteņi jeb vaļenki. Nē, no tiem neko ēdamu negatavoja, vienkārši neatkarīgi no laika apstākļiem bija jāuzvelk velteņi, kas sildīja kājas un paplašināja asinsvadus. Taisīts arī īpašs strebeklis, kas tā arī saucies – pohmeļje –

un sastāvējis no sīkos gabaliņos sakapātiem gurķiem un vārītas liellopu gaļas, kas bagātīgi aplieta ar gurķu sālījumu, etiķi un apkaisīta ar pipariem.

Ne mazums interesantu līdzekļu sastopams arī mūsdienās. Puertorikāņi, piemēram, pret paģirām cīnās, ierīvējot padusēs citronu, un brits Gajs Nikolss pat patentējis šo līdzekli, īpaši norādot, ka svarīgs ir ierīvēšanas virziens – ja dzīvojat ziemeļu puslodē, tas jādara pulksteņa rādītāja virzienā, ja dienvidu puslodē – pretēji tam. G. Nikolss gan neskaidro, kādēļ tā.

Vāciešiem un skandināviem paģiru rīta kroņa ēdiens ir marinēta vai sālīta zivs (parasti siļķe), kas bagātīgi apkaisīta ar sīpoliem un aplieta ar krējumu, majonēzi vai pat jogurtu. Turklāt tā tiek noskalota ar pāris krūzēm alus, un visiem ir labi – organisms ticis pie ūdens (95% no alus taču ir ūdens), bet sāļi neļauj tam pamest ķermeni. Norvēģi savukārt iecienījuši saldo krējumu – lai cik pretīgi tas izklausītos, paliela krūze šā treknā produkta kārtīgi izoderē kuņģi – tāpat kā britiem tik tradicionālā auzu putra.

Francūžu knowhow ir kārtīgs sīpolu zupas šķīvis, bet itālieši no rītiem mēdz mieloties ar spageti un tomātu mērci – bez gaļas vai sīpoliem. Taizemē rīta ēdiens ir vietējā asā zupa, Ķīnā īpašā cieņā ir ženšeņa novārījums (tas gan tiek lietots teju vai visos dzīves gadījumos) vai sarkanā tēja. Eiropietim labāk, šķiet, būtu nedzert kopā ar mongoļiem, jo tie no rīta vislabāko apsvērumu vadīti var piedāvāt tomātu sulu, kurā peld marinēta auna acs.

Tātad izvēles iespējas ir, un atliek tikai mēģināt, kura no šīm receptēm piemērota konkrēti jums. Bet vēl labāk ņemt vērā jau minētā daktera E. Ernsta teikto: “Paģiras nozīmē, ka jūsu organisms lūdzas, lai jūs pārtrauktu ar to veikt varmācīgus eksperimentus.

Māris Krūmiņš, NRA.



Kandža no āboliem by kandza
Septembris 22, 2011, 9:31 priekšpusdienā
Filed under: Uncategorized

Klāt rudens ar skaistu laiku un bagātu ābolu ražu.

Jāsāk gatavot jēlkalvadosu (jeb ābolu kandžu)!


Tehnoloģija vienkārša:

Ābolu degvīns


20 litri ābolu sulas, 2 kg cukura, raugs Cobra 6 vai Cobra Pure.

Ābolus sasmalcina un izspiež sulu, pievieno cukuru un raugu. Siltā vietā raudzē, pēc tam nosēdina, novelk no nogulsnēm un destilē.

70% stipru alkohola šķīdumu lejam ozolkoka muciņā uz vismaz 2 gadiem, pēc tam šķaidam līdz vajadzīgajam stiprumam un lietojam.

Ja nav muciņas, līdzīgu rezultātu var sasniegt ar ozola “čipsiem” vai ozola mizu.


Aparatūra destilēšanai šeit:

www kandža.lv



Kandža no ķiršiem by kandza
Jūlijs 26, 2011, 11:57 priekšpusdienā
Filed under: Uncategorized

Ķiršu degvīns

 

kandža no ķiršiem

kandža no ķiršiem

 

20 kg ķiršu, 2 kg cukura, 200 gr rauga.
Ķiršus atbrīvo no kauliņiem, saspaida, pievieno cukuru un izšķīdinātu raugu. Raudzē vidēji siltā telpā un pirmās divas dienas periodiski izmaisa. Izņemtos kauliņus sasmalcina, pēc brāgas norūgšanas pievieno tai un destilē. Var iegūt 8 litrus laba degvīna.

Raudzēšanai labak izmantot speciālos raugus, tos var atrast seit:

www.kandža.lv




Īsa pamacība kandžas raudzēšanā ar maizes raugu by kandza
Augusts 25, 2010, 5:38 pēcpusdienā
Filed under: Uncategorized

Īsumā par raugiem Saccharomyces cerevisiae -tiem ir vairākas rases, un katrai rasei ir savas īpšības. Parastos destilētājus, kas izmanto cukurus visvairāk interesē divas īpašības, tās būtu invertēšanas spēja, kas cukuru(saharozi) sadala glikozē un fruktozē, jo raugs saharozi nepārstrādā etilspirtā un otra tā ir rauga sēnes spēja pārstādāto glikozi un fruktozi pārveidot etilspirtā un kā blakusproduktu ogļskābajā gāzē.

Turbo raugiem bez lielas tolerances pret spirta daudzumu brāgā ir liela invertēšanas spēja un tajās paciņās arī ir sabalansēta barības vielu piedeva.

To visu var panākt arī no parastā maizes rauga(ar toleranci pret % grūtāk ,bet nav neiespējami).

Maizes raugs parasti sastāv no divām Saccharomyces cerevisiae sugām, viena kas intensīvi veido ogļskābo gāzi,lai maizīte celtos, izstrādājot maz spirta un otra ,kas ir audzēta uz cukuriem, parasti melases un ir gatava sniegt ,mums to ko gribam tātad CH3CH2OH . Par invertēšanas spējām maizes rauga izgatavotāji nerūpējas, jo maizniekiem un konditoriem to nevajag.

Tātad ko mēs darām!!!

Paredzva – 50 l ūdens 10 kg cukura ,300 g presēts raugs un diamonija fosfāts ap 30g ,vai citas minerālvielas,kas ietilpst diamonijfosfāta sastāvā.

Ņemam 40 l ūdens un 2 kg cukura 300 g rauga un visas barības vielas(ūdenim jābūt sākotnēji ar lielu skābekļa koncentrāciju, vai jāpielej tējkarotē olīveļļas rauga vairošanai, (starpsienu membrānu izveidei) vajadzīgas polinepiesātinātās vai polipiesātinātās taukskābes , vienmēr aizmirstu, ko raugs veido/sintezē no skābekļa vai var iegūt tieši no extra-virgin olive oil,ūdens temperatūra jāuztur 29°-31° 12 stundas, pēc 12 stundām pievienojam pārējo cukuru un ūdeni jau sajaukta sīrupa veidā.

Ko mēs iegūstam?!

Pirmkārt, mēs raugu nešokējam ar lielu cukura koncentrāciju un ļaujam tam adoptēties, otrkārt, pa 12 stundām savairojas raugs kura daudzums ir adekvāts tam ja sākotnēji Jūs būtu ielicis 1.5 kg, tātad 5 reizes vairāk, treškārt, tas, kas ir savairojies ir dzīvesspējīgs,tā ir jauna paaudze, nevis vecie sapresētie pensionāri, nezinkurkārt,tā jaunā paaudze ir izaugusi, sķeļot saharozi glikozē un fruktozē, tātad invertētspēja ir krietni lielāka nekā sākotnējam raugam. Šīs jaunās paaudzes vairs nevarēs šoķēt ar cukura koncentrāciju. Rezultātā – maksimāls spirta iznākums,minimāls rūgšanas laiks, vidēji 3.5-4 diennaktis (Man ir gadījies pat 50 stundas, var sasniegt 30 un 24 stundas), minimāls piejaukumi brāgā, tātad arī gala produktā, tātad produkta kvalitāte —>labāka veselība—> ilgāks mūžs labā kvalitātē, laika ekonomija, līdzekļu ekonomija-raugs arī naudu maksā.

Papildus ieteikumi- brāgai sākotnēji pievienot B vitamīnus(dabīgus,vai domātus injekcijām), mazliet citronskābes (tējkaroti uz 50 l),temperatūru uzturēt visu procesu 30°, sadrupināt selgas cepumiņu, (nenomocīs putas, kuras dažreiz lien kā trakas), intensīvi pārmaisīt 2 reizes diennaktī (izvada lieko CO2 , kas aizturas brāgā un bremzē rūgšanas procesu), un izmantot ieteikumus kas aprakstīti traktātā par kandžas attīrīšanu, nostādināšana, dekantācija, bentonīts, degazācija, destilēšana ar frakciju atlasi u.t.t.

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved. Rakstā iespēju robežās saglabāts autora orģinālteksts.


Destilatori un rektifikācijas kolonnas kvalitatīvai destilācijai šeit:

www.kandža.lv



Brāgas pagatavošana no cieti saturošiem produktiem (graudiem, kartupeļiem, zirņiem, pat ozolzīlēm) ar zaļā iesala palīdzību. by kandza

Brāgas pagatavošana no cieti

saturošajiem produktiem ar zaļā

iesala

palīdzību.

Šī metode ir piemērota zaļā iesala iegūšanai mājas apstākļos,bez liekas teorijas,tīra praktika , lai izmantotu to uzreiz pēc izdiedzēšanas cieti saturošo produktu fermentācijai vienkāršākajos cukuros spirta iegūšanai, alus iesala diedzēšanas un apstrādes principi atšķiras ļoti daudzos aspektos.

Uz iepriekš ieplānoto miltu, rupji samaltu miltu vai smalku putraimu daudzumu ņemam attiecīgo daudzumu graudu iesalam(graudiem jābūt bez mehāniskiem bojājumiem, bez plankumiem un punktiņiem, bez pelējuma smaržas un vismaz 2 mēneši pēc ražas novākšanas, protam arī nekodinātiem)(1 kg sausu graudu iesalam uz 5-6 kg miltu) Graudus(tie var būt gan mieži,gan rudzi,gan kvieši) ieberam traukā un aizlejam ar ūdeni tā lai tas pārsedz graudus uz 10-15 cm un maisam ar roku, virspusē uzpeldošos graudus netīrumus u.c. nolejam un procedūru atkārtojam līdz nolejam tīru ūdeni, tad graudus iemērcam siltā 30-40° ūdenī un atstājam uz 6-8 stundām mērcēties, pēc 6-8 stundām ūdeni nolejam un atstājam graudus uz 3-4 stundām elpot, tad iemērcam vēl uz 6-8 stundām 20° ūdenī. Pēc kārtējām 6-8 stundām izskalojam graudus vēlreiz un pievienojam kālija permanganāta šķīdumu ( koncentrācija1g (KMnO4) uz 8 l (H2O.) ) un izturam 15-20 min t6ādā veidā mēs novērsīsim patogēno sēnīšu un baktēriju attīstīšanos uz graudiem dīgšanas procesā. Tad graudus noskalojam no (KMnO4) līdz ūdens ir tīrs un liekam diedzēšanas traukos, tās var būt koka kastes ar maziem caurumiem grīdā, metāla un plastika sieti u.c. es izmantoju pārtikas plastika šķīvjus ar izurbtiem caurumiņiem 1mm.liekam vannas istabā t no 15-25°Stūrītī lai netraucē, minimums 2 reizes dienā, labāk 6-8 reizes palaistam ar dušiņu ar siltu 30-40° ūdeni tā mēs gan mitrinām graudus gan noskalojam no tiem to bioloģiskās apaugšanas procesā veidojošos nelabvēlīgos ciemiņus.Graudi arī jāapgriež 2 reizes dienā lai tie vienmērīgi izdīgtu, var vienkārši apmaisot ar rokām, vai apgāžot līdzīgā diedzēšanas traukā tā lai apakša paliek par augšu. Kad dīgļa garums ir sasniedzis grauda garumu(nejaukt ar saknēm , tās būs vairākas, tievākas un garākas par asnu/dīgli) iesals ir pilnībā gatavs fermentācijai(nežāvēto iesalu sauc par zaļo, to izmanto citu cieti saturošo produktu fermentācijai, zaļo iesalu maksimāli var uzglabāt ledusskapī celofāna maisiņā 24 stundas, bet vēlams to izmantot fermentācijai uzreiz pēc izdīgšanas). Pirms zaļā iesala izmantošanas to atkārtoti vajag apstrādāt ar (KMnO4) šķīdumi, jo iesals ir bagātīga vide patogēno sēnīšu augšanai, kas negatīvi var ietekmēt gan spirta iznākumu gan tā organoleptiskās īpašības. Tad pirms pievienošanas cieti saturošiem produktiem, no kuriem mēs vēlamies iegūt spirtu zaļais iesals ir jāsasmalcina(var izmantot speciālās dzirnaviņas, gaļas maļamo mašīnu arī elektrisko,blenderi u.c.,iesala m ir jābūt gan sasmalcinātam gan saplacinātam) lai iesalā esošie fermenti varētu izšķist ūdenī pilnīgāk un pilnīgāk veikt to darbu ko mēs no viņiem sagaidām un tas ir cietes fermentācija vienkāršākajos cukuros ko savukārt spēj fermentēt spirtā un ogļskābā gāzē raugs.


Brāga no (rudzu, kviešu vai miežu) miltiem, rupja maluma miltiem un maltiem putraimiem

Uzsildām ūdeni fermentācijai paredzētā traukā līdz 50° aprēķinot ūdens daudzumu tā lai uz 1 kg izejvielas būtu 5 l ūdens un pieberot vienā paņēmiena visus miltus intensīvi maisam līdz izveidojas viendabīga massa,nekādi pikuči, un salipušas putras bumbas nedrīkst palikt( iesaku izmantot palīgierīces , piemēram, elektro urbi ar krāsu maisītāja uzgali vai ko līdzīgu) Tad šo putru uzsildām līdz 60°(iesaku izmantot tvaika ģeneratoru ar burbulātoru,vai ūdens peldi ,izmantojot tvaiku jārēķinās, ka ūdens daudzums misā palielināsies ,tātad iepriekš izmantojam mazāk ūdens ,sildot vienkārši uz atklātas uguns var piedegt) un sasedzam ar plēvi segām-maksimāli izolējam/nosiltinām un atstājam uz 40min 1 stundu, arī nediedzētajos graudos ir nedaudz fermenti, kas pārcukuros jau daļu cietes vienkāršākajos cukuros un arī mazliet sašķidrinās to putru, pēc 40-min 1 st., izturēšanas sākam vārīt to putru, nu te nu droši, ka vajag ar tvaika burbulātoru/barboteru,savādāk piedegs 100% un būs slikta garša gala produktam, vārīšanās ilgums var variēties no 40 min līdz pāris stundām atkarībā no maluma smalkuma un graudu veida, jo smalkāks jo ātrāk, bet labāk sanāk no rupja maluma miltiem, un mazāks čakars un labi sanāk no smalkiem putraimiem, labāk pārvārīt nekā neizvārīt līdz galam. Pēc vārīšanas vajag atdzesēt(iesaku paātrināt dzesēšanu ar spirāles no vara trubas dzesētāju caur kuru tiek laists ūdens) līdz 60 °(pārbaudiet temperatūru ne tikai virspusē, masas kopējai T° jābūt vienādai visā tās apjomā ) tad pie šīs masas pievienojam iepriekš sagatavotu zaļo iesalu vai zaļā iesala pienu kas tiek pagatavots tieši pirms pievienošanas fermentējamai masai no zaļā iesala un silta ūdens 30° attiecībā 1:2 vai 1:3 un intensīvi sajaukts lai ūdenī pilnīgāk izšķīdinātu samaltajā iesalā esošos fermentus(zaļajā iesalā ir visvairāk aktīvu fermentu kas spēj pārcukurot ne tikai sevī esošu cieti, bet arī papildus, žāvētiem tā spēja ir mazāka, dažiem žāvētā iesala veidiem diedzētiem alum fermentu pietiek lai fermentētu tikai sevī esošo cieti) labi sajaucam (atkal ar elektrisko urbi un krāsu maisītāju),uzsildām līdz 60°-62° ja veikto procedūru rezultātā masa atdzisa, atkal sasedzam cik vien var labi un atstājam fermentēties uz 2 stundām, vēlams pēc stundas apmaisīt jau daudz šķidrāku masu un pārbaudīt T° ja vajag atkal uzsildīt līdz 60°-62°.fermentācijas procesu var paildzināt arī uz ilgāku laiku uzturot temperatūru ja nav pārliecības, ka fermentācija notikusi pilnībā, kā arī iesaku pirmās reizes ņemt lielāki devu zaļā iesala, pat dubultu, bet neaizmirstiet, ka gala procesā graudu izejvielas daudzuma kopā ar iesalu, pareizāk sakot tā proporcijas ar ūdeni ir jābūt 1kg pret 5 l ūdens tātad jau no sākuma ūdens daudzumu ņemam mazāku, un vajadzīgo daudzumu pievienosim pie misas pirms pielikt raugu,apreikinot to pēc aprēķiniem cik stundā patērē ūdeni Jūsu tvaika ģenerators un citus faktorus, kas katram brūvētājam būs savi un ko es nekā paredzēt nevaru. Tātad ,gandrīz aizmirsu pie kā apstājos….pēc fermentācijas nu jau misu, šķidru un saldu vajag ātri atdzesēt līdz 25°-30° (var atkal izmantot dzesētāju no var spirāles ar ūdens padevi) jo misa dziest ilgi un tur var attīstīties nevajadzīgas mums baktērijas, atdzesētajā misā pievienojam jau iepriekš atšķaidītu raugu ja tas nebija pavairots tad uz katriem 10l misas ņemam 25-50g maizes presētā rauga un uz katriem 30 l i tējkaroti nerafinētās olīveļļas(palīdz vairoties raugam, veidot apvalka membrānas un samazina putošanu) atstājam rūgt. sekojot lai temperatūra nav zemāka par 25 ° un nav augstāka par 40°,pirmajās divās dienās brāga pati var uzsildīt sevi tātad sasegt ja telpā nav vēsi nevajag, jāskatās lai dzesēt nenāktos. rūgst 72 stundas + /- 12 stundas. Tad to gatavo brāgu destilējam ar tvaiku vai ūdens peldē jo piedegušās graudu daļiņu atliekas dos lielu smirdoņu produktam,tatad ja vēlaties ražot kvalitatīvu graudu kandžu, vai spirtu taisiet attiecīgu aprīkojumu, Destilēt pirmo reizi vajag savācot visu ar galvām un astēm,otreiz un trešoreiz atšķaidot līdz 20% spirta atņemot katrreiz pa 3% galvu un astes cērtot pie 40% un vadoties pēc savas ožas. Galvas un astes var savākt atsevišķi un pārdzīt ar nākamo brāgu vai salasot pietiekamu daudzumu destilēt atsevišķi. Tas īsumā, bet ar šīm vienkāršajām rekomendācijām pietiek lai mājas apstākļos ražotu labu graudu degvīnu

Brāga no kukurūzas.

Brāgas pagatavošana no kukurūzas tikai ar nelielām niansēm atšķiras no brāgas pagatavošanas no rudziem, kviešiem vai miežiem, tāpēc aprakstīšu tikai to ko vajag darīt savādāk. Kukurūzas graudus samaļam ,miltos,rupjos,miltos,vai smalkos putraimos, sajaucam ar siltu ūdeni 50° līdz izveidojas viendabīga bez kunkuļiem putrai pievienojam 20% no paredzēta ‘fermentēšanai zaļā iesala uzsildām līdz 60° un izturam šinī temperatūrā 1 st.(kukurūza nesatur tik daudz fermentu lai pati spētu sevi fermentēt bez diedzēšanas, tāpēc jāpievieno rudzu, kviešu vai miežu zaļais iesals arī pirms vārīšanas fermentācijā, lai putra paliktu šķidrāka). Pēc T° pauzes izturēšanas visu darām kā ar rudzu, kviešu un miežu graudiem .

Brāga no kartupeļiem.

Kartupeļus(apmazgātus ,nemizotus),sagriežam 4-6 daļās lai ātrāk izvārās atkarībā no lieluma liekam vārīties, vārām līdz kartupeļi ir pavisam mīksti un paši sāk atslāņoties un izjukt, tad tos sastampājam, izlaižam caur gaļas maļamo mašīnu vai jebkā citādi sasmalcinām līdz kartupeļu biezputras konsistencei. Uz 1 kg kartupeļu vajadzēs 0.2-0.4 l ūdens, kartupeļos jau ir tāpat daudz ūdens ,tāpēc parasto proporciju 1:4 – 1:5 nevajag ievērot, dažreiz ja brāga sanāk mazliet bieza tad ūdens daudzumu var palielināt līdz 0.6 l uz 1 kg kartupeļu. Tātad uz 1 kg kartupeļu 0.2.04l ūdens un zaļais iesals izdiedzēts no 100g graudu. Ņemam visu ūdeni nesildītu kas aprēķināts jau iepriekš pēc kartupeļu masas lejam lielā katlā, kastrolī vai mucā bez vāka un pievienojam jau iepriekš izvārītu karstu sasmalcinātu kartupeļu biezeni visu laiku maisot to ar ūdeni līdz temperatūra katlā sasniedz 50°-60° tad šī masai pievienojam ¼ sasmalcinātā zaļā iesala, vai iesala piena kas pagatavots no zaļā iesala un ūdens attiecībā 1:2,visu to labi samaisām ,vai ar kādu airi vai ar elektrisko urbi ar krāsas jaucēja uzgali, vai ar kādu citu līdzīgu ierīci, pēc kāda laika kad temperatūra krītas līdz 40°-45° pievieno vēl kartupeļu biezeni līdz t° paceļas līdz 60°-62° un attiecīgi pievieno zaļo iesalu vai iesala pienu proporcionāli pievienotajam kartupeļu daudzumam, tādā veidā procedūru atkārto tik ilgi, kamēr viss kartupeļu biezenis un iesals tiek sajaukts kopā, jāseko lai T° veicot šīs manipulācijas nepārsniedz 62°c pievienojot kartupeļu biezeni misa intensīvi jāmaisa lai kaut kur vienuviet neveidojas lokāla t° paaugstināšanās ,ideāli ja sajaucot visus ingredientus kopā misas temperatūra beigās būs 61°,tad visu sasedzam ar segām u.t.t. pēc 30 min visu atkal samaisām un atstājam fermentēties vēl uz 60 min, atdzesējam līdz 25-30° pievienojam raugu un barības vielu izvilkumu raugam ūdenī diamonija fosfātu, ņemot 0,25…0,5 g uz litru jeb aptuveni divas tējkarotes ar kaudzi uz 25…30 l misas vai amonija fosfātu vienu gramu uz litru. Var izmantot arī (karbamīdu),liekam zem gaisa slēdža un raudzējam sekojot T° rūgšana būs līdzīga kā graudu brāgai. Destilēt tādu brāgu labāk ar tvaika ģeneratoru.

Brāga no kartupeļu cietes.

Uz 1 kg sausās kartupeļu cietes vajag 4l ūdens un 600 g zaļā iesala (sadalīts 2 daļās 150g un450g) (labāk iesala piena veidā attiecībā 1:1) Attiecīgo daudzumu ūdens proporcionāli atmērīto cietes daudzumam izmantojamajam brāgas pagatavošanai uzsildām līdz 65 ° un tai pievienojam cieti iepriekš sajaukto ar zaļā iesala piena pirmo mazāko daļu un izturētu istabas t° 2-4 stundas lokalizētu no gaisa piekļuves, lai iesalā esošie fermenti iesūktos sausajā kartupeļu cietē. Pievienojot cieti ar iesalu karstam ūdenim T° no 65° nokritīsies līdz 52° un secīgi masa atkal jāuzsilda līdz 65° ,jāsasedz ar segām u.c. un jāatstāj uz iepriekš fermentāciju uz 60 min. Veicot šo procedūru daļa cietes fermentēsies un masa kļūs šķidrāka un to varēs vārīt uz atklātas uguns nebaidoties no pārāk intensīvas klīsterēšanās un tās rezultātā piedegšanas. Pēc 60 min izturēšanas masu uzsildām no sākuma līdz 75° un izturam 30 min, tad uzsildām līdz 95° un atkal izturam 30 min, uzsildīšanas līdz 75° un 95° laikā, kā arī 30 min paužu laikā intensīvi maisām klīsteri, tad atdzesējam līdz 65 ° pievienojam atlikušo,otro,lielāko daļu iesala piena intensīvi samaisot klīsteri, masas T sastādīs 60°,to atkal uzsildām līdz 65° sasedzam un atstājam fermentēties kopējam fermentācijas ilgumam jābūt 150 min, protams, ka šinī laikā klīstera T° kritīsies un tas atkal būs jāuzsilda līdz 65° t ,jāiztur no 60 līdz 65° no 65 ° līdz 60° tā krītas 40-50 min tātad atkārtoti jāuzsilda(obligāti intensīvi samaisot) reizes 3. Pēc 2.5 stundām,klīsteri,nu jau šķidru un saldu atdzesējam līdz 25-30° pievienojam raugu un barības vielu izvilkumu raugam ūdenī diamonija fosfātu, ņemot 0,25…0,5 g uz litru jeb aptuveni divas tējkarotes ar kaudzi uz 25…30 l misas vai amonija fosfātu vienu gramu uz litru. Var izmantot arī (karbamīdu),liekam zem gaisa slēdža un raudzējam sekojot T° rūgšana būs līdzīga kā graudu,kartupeļu brāgai.

Zaļā iesala daudzumus iesācējiem rekomendēju ņemt lielākus uz %30 kā arī fermentēšanas laikus paildzināt uz 30% laika. Garšīgus, veselīgus un nedārgus Jums dzērienus.

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved.Rakstā saglabāts autora orģinālteksts.

Tiem, kam negibas ņemties ar

iesala izgatavošanu, diedzēšanu

u.t.t.,

paredzēti jau gatavi dabīgā iesala

fermenti no www.kandža.lv



Kandžas attīrīšana.III daļa. by kandza
Jūlijs 4, 2010, 4:57 pēcpusdienā
Filed under: Uncategorized

AUKSTĀS ATTĪRĪŠANAS METODES:

Aukstās attīrīšanas metodes iedalās fiziskās un ķīmiskās, kā arī kombinētās metodēs, dažas viegli izmantojamas mājas apstākļos,  efektīgas,  manis un daudzu arodbrāļu personīgi pārbaudītas aprakstīšu.

Attīrīšanas metode kombinētā, ķīmiski fiziski maigā(Soda+ bentonīts).

10 litros kandžas ielejam iepriekš izšķīdinātas siltā ūdenī 3 tējkarotes pārtikas sodas(ja soda kalcinētā tad 1.5 tējkarotes),visu labi pārmaisām un pēc 20 minūtēm pielejam iepriekš pagatavotu bentonīta šķīdumu sajaucam un liekam nostāvēties apmēram 2 diennaktis,līddz bentonīts pilnībā nosēžas, dekantējam un destilējam ar frakciju atlasi.

Attīrīšana caur aktīvas ogles filtru.

Attīrīšana balstīta uz aktīvās ogles absorbācijas spējām, kā arī uz ogles īpašību oksidēt vielas un pārveidot tās par citām, gadījumā ar spirtotiem šķidrumiem uz vielām ar daudz patīkamāku smaržu.

Ņemam aktīvo ogli ,vispirms iemērcam to tīrā ūdenī lai piesātinātu tās poras, jo ja poras piesātināsies no sākuma ar spirtu tad absorbācijas efektivitāte samazināsies, ar ūdeni un izskalotu putekļus, tad veidojam filtru, garenā traukā, (izmantoju minerālūdens pudeli ar atgrieztu dibenu un izcaurumotu korķi) apakšā ieliekam pārāk nesablīvējot vati apmēram 1-2 cm biezumā tad marli tādā pašā veidā tad ieberam ogli jau iepriekš skalotu/mērcētu ogles slānis var būt kāds vien vēlaties, viens no galvenajiem noteikumiem lai caurteces rezultātā spirts nekontaktētos ar ogli vairāk par 30 min, jo kontakta rezultātā veidojas aldehīdi, kas no vienas puses uzlabo garšu (pierastā šņabja” Водка” garša), bet pārāk liela šo aldehīdu deva pasliktinās garšu, paliks rūgts, tad virsū iebērtai oglei atkal liekam marli un pafiltrējam tīru ūdeni līdz tas tek absolūti caurspīdīgs un nesatur ogles putekļus, tas ir īpaši nepieciešams ja šī nebūs starp destilāciju filtrācija , bet būs beidzamā, jo mēs tak gribam iegūt kristāldzidru dzērienu nevis pelēku duļķainu šķidrumu, filtrāciju var veikt vairākkārt, neaizmirstot, ka kopējais saskarsmes ilgums nedrīkst pārsniegt 30 min (nu nav vēlams), pēc filtrācijas, ja filtrs nebūs lietojams kādu laiku caur oglēm izlaist ūdeni kas izskalos daļu spirta, ko var pieliet pie nākamās brāgas pirms pārdzīšanas, tad vēlams to izjaukt ogles sabērt katliņā un pakarsēt/ pavārīt minūtes 10, lai tiktu pilnībā iztvaicēts atlikušais spirts un neveidotu aldehīdus, kuri pie nākamās filtrācijas tiks jūsu produktā, tad izžāvēt ogles var cepeškrāsnī pie maksimāli lielas temperatūras, tad atdzesēt un sakomponēt filtru kā iepriekš, lai stāv gatavs nākamai reizei. Ar katru reizi ogles absorbācijas spējas samazināsies, es 0.5 litri izmantoju 20 litriem pie pēdējās filtrācijas un 40 litriem starpdestilāciju, vai pēc eļļas tīrīšanai, kas aprakstīta zemāk (te runa nebūs par aptiekā nopērkamo tabletēs), ogles atrašana nav vienkārša lieta, vispieejamākais, vienkāršāk atrodams ir ”Depo” (kokosriekstu čaulas aktīvā ogle), neieteiktu izmantot grila ogles , jo tās izstrādā nepietiekami augstā temperatūrā un saglabā daudz sveķuu citu vielu kas izšķīst spirtā un nelabvēlīgi iespaido garšu.

Attīrīšana ar augu eļļu.

Attīrīšanas metode balstīta uz novērojumiem, ka sīveļļas atdalās no etilspirta un ūdens ja spirtotā šķidruma koncentrācija nav liela un izšķīst citās eļļas, kur arī noturas.

Kandžu atšķaidītu līdz 10-15% ielejam traukā tā lai šķidrums aizņem 3/5 no tilpuma( kā variants 3L kandžas ielejam 5 litru plastmasas pudelē no veikalos nopērkamā dzeramā ūdens) pielejam 60 gramus rafinētas augu eļļas(bez smaržas, es izmantoju rapšu), tātad uz katru litru šķīduma 20 g., un šo trauku intensīvi krātam 1 minūti tad atpūšamies dodam arī tādu iespēju šķidrumam un procedūru atkārtojam vēl 2 reizes, dodam šķidrumam nostāvēties 12 stundas, vēlams aukstā vietā, tad procedūru atkārtojam (pēc maniem novērojumiem eļļa vēl nav pārsātināta ar sīveļļām un ir spējīga to absorbēt, bet daļa sīveļļu vēl nepaspēja izšķīst absorbēties eļļa ) tad vēl izturam 12, bet vēlams 48 stundas, kandžas krāsa paliks mazliet pienbalta un eļļa atdalīsies no šķidruma un izveidos atsevišķu, pa augšu peldošu, ļoti smirdošu slāni. Ar šļaukas palīdzību nolejam apakšējo slāni līdz eļļas slaānim, eļļa smirdēs pēc sīveļļas, bet šķidrums pēc atšķaidīta spirta ar pavisam nelielu sīvuma piesmaržu, ko destilējam kā parasti ar frakcionēšanu. Šo procedūru var atkārtot vēlreiz ar svaigas eļļas porciju pirms destilācijas, kas uzlabos attīrīšanas rezultātu, pirms destilācijas var izmantot augstāk aprakstītos paņēmienus, kādu no viņiem vai abus pēc kārtas (soda+bentonīts,attīrīšana ar aktīvo ogli), kas vēl labāk attīrīs šķidrumu no piejaukumiem.

Izmantoto eļļu var reģenerēt karsējot 150 grādos, bet ņemot vērā eļļas izmaksas, tas nav lietderīgi ja Jūsu apjomi nav ļoti lieli.

Attīrīšana ar olbaltumvielām.

Šīs metodes pamatā būs tas fakts, ka olbaltumvielas koagulējas saskarsmē ar spirtu un koagulējoties tās apvelk ar savu masu dažādus piejaukumus, tās izmanto kā vienas no pēdējām attīrīšanas metodēm, pirms pēdējās attīrīšanas ar ogli.

Attīrīšana ar olu baltumiem veicama apmēram tā 2 olu baltumus sajauc mazliet sakuļot ar ūdeni 1/1 un maisot ar putotāju. Līdz 45-50 % atšķaidītu spirta šķīdumu piejauc olu baltumus, koogulācija notiek diezgan intensīvi, dodam nostāvēties šķidrumam 12.stundas, dekantējam, filtrējam, caur marli vai filtrpapīru olbaltumvielu atlikumus un filtrējam caur ogli.

Attīrīšana ar pienu,veicama 2 variantos, izmantojot svaigu maksimāli attaukotu pienu, vēlams tauku saturs 0.0 un izmantojot sauso attaukotu pienu kā tauku saturs sausnē nepārsniedz 1.5%

Olbaltumvielu daudzums ir apmēram 32%,laktoze 50%.

Izmantojot svaigu attaukotu pienu uz katru litru attīrāmā 45-50% šķidruma ņemam 6-10 grami piena atšķaidīta ar ūdeni 1/1 un tāpat kā olu baltumus piejaucam klāt samaisot, atstājam nogulsnēties. Te var būt dažādi (koagulācijas intensivitāte, ātrums, nogulšņu veidošanās laiks un daudzums), jo piena fiziski-ķīmiskie rādītāji katru reizi var būt dažādi, var notikties, ka arī pēc nedēļas nebūs palicis caurspīdīgs, bet pēc tehnoloģijas augšējo kristāldzidro kārtu uzmanīgi nolejam un izmantojam bez turpmākās filtrācijas, duļķaino daļu dekantējam no biezām pārslām un filtrējam tāpat kā aprakstīts par olas baltumu.

Ja izmantojam sauso pienu iepriekš atšķaidītu attiecībā 20grami tīra ūdens 6.2 grami sausā attaukota piena, izturam 2-3 stundas un pievienojam kā aprakstīts par attīrīšanu ar svaigu pienu.

Izmantojot sauso pienu ar zināmiem rādītājiem kas norādīts augstāk, rezultātam ir jābūt paredzamākam un efektīvākam, bet principiāli shematiski tādam kā ar svaigo pienu.

Attīrīšanas ar pienu rezultātā mēs ne tikai noņemam mums nevēlamās vielas , bet arī nedaudz izšķīdinām kandžā pienā saturošos minerālus, vitamīnus un cukurus, kas arī labi atspoguļojas galaproduktā.

Treknu pienu nav ieteicams lietot jo dzīvnieku (Piena) tauki var nelabvēlīgi ietekmēt produkta garšu.

Senos laikos bija izmantota attīrīšanas metode ar pienu kopā destilējot kandžu, bet pašreiz tā tiek uzskatīta par neefektīvu, novecojušu, kam es piekrītu, tāpēc šo metodi neaprakstīšu.Koagulējušies piejaukumi karsēšanas rezultātā var atbrīvoties un tikt atpakaļ produktā, un olbaltumvielas termiskās apstrādes procesā ar spirtiem un skābēm var piehidrolizēt vai piesintezēt gan nelabvēlīgas, gan ļoti nepatīkami smakojošas vielas.

Ķīmiskā atīrīšana

Ķīmiskā tīrīšana ir ļoti sarežģīts process ar ļoti daudzām reakcijām, vienu vielu pārveidošanu citās, citu iznīcināšanu un jaunu vielu izveidošanos attīrāmajā šķidrumā.

Lai pareizi veiktu ķīmisko attīrīšanu, izvēlētos nepieciešamo reaktīvu daudzumu ir jāzina attīrāmā šķīduma sastāvs, jāveic spektrālā analīze, jāizdara Langa prove (tests.).

Sakarā ar to es neiedziļināšos notiekošajos procesos, bet tikai aprakstīšu metodi ar minimāli optimālām ķīmisko reaktīvu devām , kas varētu nekaitēt Jūsu veselībai, bet vienalga, ja Jūs gribēsiet darīt to pirmo reizi neesot ķīmiķis, iesaku padziļināti izpētīt šo tēmu, neaizmirstiet par piesardzību strādājot ar ķimikālijām (aizsargbrilles, resperators, gumijas cimdi, antireaktīvu klātbūtne neitralizācijai nepieciešamības gadījumā).

Parasti izmanto 3 reaktīvus: kalcinētā soda  Nātrija karbonāts jeb (Na2CO3), Kālija permanganāts (KMnO4) jeb zilie graudiņi, kaustiskā soda Nātrija hidroksīds (nātrija sārms, kodīgais nātrijs, NaOH)

Metode.

Pie attīrītā spirtotā šķidruma

Secīgi pievienojam un sajaucama attīrāmo kandžu kalcinētās sodas šķīdumu, tad pēc 20 minūtēm kālija permanganāta šķīdumu un vēl pēc 20 minūtēm kaustiskās sodas šķīdumu

Reaktīvu daudzums uz vienu litru attīrāmā 40% spirta šķīduma būs sekojošs:

(Na2CO3)   1.0g,

(KMnO4)    0.1g,

(NaOH)       1.3 g

Šķīdumi jāsagatavo iepriekš destilētā, ja nav –  labi attīrītā, vārītā, atdzesētā ūdenī

Pēc reaktīvu pievienošanas liekam nogulsnēties uz 12-24 stundām, vēlams vēsā, pat aukstā vietā (dažreiz nogulsnēšanās var ilgt vairāk pat par 48 stundām), dekantējam no nogulsnēm (dekantāciju un šķidruma filtrāciju caur filtrpapīru var veikt arī pēc 12 stundām un dot vēl nogulsnēties kādu laiku, tad dekantāciju filtrāciju vēlams atkārtot.). Apstrādātais ar šiem ķīmiskajiem reaktīvajiem šķidrums obligāti jādestilē vēlreiz, atšķaidīts vai neatšķaidīts lai paliek Jūsu ziņā ,bet destilācija vai rektifikācija ir OBLIGĀTA!!!

Īsumā par ķīmiskās attīrīšanas atstātām sekām uz produktu. Dažas vielas pārveidojas par mazāk kaitīgām, dažas par tikpat kaitīgām kā iepriekšējās, bet ar labāku smaržu, dažas saziepējas un paliek par negarojošām un pie destilācijas nepāriet pie kārojamā produkta, dažas vielas izveidojas no jauna.

Visas augstāk aprakstītās metodes nevajag pieņemt par nemaināmām vai dogmatiskām, izmantojiet arī savu pieredzi, kombinējiet tās pielietojot vienu pēc otras, eksperementējiet!

Vēl  par dažām metodēm īsumā(ja interesēs šīs metodes, aprakstīšu sīkāk  ).

Brāgu var izlaist caur piena separātoru,tā atdalās neškīstošie piemaisījumi.

Kandžu var tīrīt ar Modificēto cieti.

Kandžu izlaižot caur kvarca smilšu slāni,.

Pirms otrkārtējās destilācijas ieliekot parafīna gabalu kas izkūstot veido plēvi un nelaiž sīveļļas destilātā.

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved.

Rakstā iespēju robežās saglabāts autora orģinālteksts.



Kandžas attīrīšana.II daļa. by kandza
Jūnijs 13, 2010, 8:15 pēcpusdienā
Filed under: Uncategorized

Traktāts par kandžas attīrīšanu. II daļa.

Karstās attīrīšanas metodes.

Pie tām pieder DESTILĀCIJA un REKTIFIKĀCIJA. Tā kā REKTIFIKĀCIJA ir ļoti sarežģīts process ar savu specifiku un specifisku aparatūru (Rektifikācijas kolonna), kas pagaidām nav ļoti plaši izplatīta pie mums, šeit mēs to neizskatīsim un vairāk pievērsīsimies destilācijai.

Nelielu ieskatu par rektifikācijas procesu var gūt šeit (krievu val.)

Praktiskais rektifikācijas process aprakstīts šeit (krievu val.)

Vairākkārtēja DESTILĀCIJA ar FRAKCIJU ATLASI:

Tas spirtotais šķidrums, ko mēs dabūjam pēc pirmās destilācijas uz vienkārša destilātora (pat ja tam ir tā sauktās fūzeļburkas), nav lietojams pārtikā, jo lielākā daļa garojošu vielu no brāgas nokļūst destilātā. Lai lielā mērā mēs tiktu no nelabvēlīgiem piejaukumiem vaļā mēs varam izmantot to pašu destilātoru, vairākkārt pārdestilējot pirmīt iegūto spirtoto šķidrumu.

Jaunās paaudzes destilatori gan jau pirmajā destilācijas reizē dod patīkamāku rezultātu, bet pamatā japievienojas autora teiktajam.

Jaunās paadzes destilatori iegādājami www.kandža.lv

Tātad, pirmā dzinuma kandžu atšķaidām līdz 15% spirta satura šķīdumā (tas vajadzīgs, lai piejaukumi labāk atdalītos), vēlams to izturēt vismaz dažas stundas, vēlams 2-3 dienas, lejam atkal aparātā un destilējam. Veicot otro destilāciju (veicot pirmo šis noteikums nav obligāts, var vienkārši pēc iespējas ātrāk destilēt, lai tikt vaļā no lielākās daļas piejaukumu) uzsildām kandžu cik vien var ātri līdz sāk pilēt, tad gāzi vai elektrības jaudu samazinām līdz minimumam pie kura pirmās frakcijas joprojām lēnītēm pil, jo lēnāk Jūs atlasīsiet pirmās frakcijas, jo kvalitatīvāk tās atdalīsies, tādā veidā pirmos apmēram 5 % no gaidāmā rezultāta ņemam atsevišķā traukā, tas nebūs lietojams tās ir tā saucamās galvas. Ja jums laba oža galvas, var noteikt arī tiešāk, ar ožas palīdzību (uzpilinam ~10 piles šķidruma uz plaukstas, izrīvējam ar otru plaukstu, pieliekam abas plaukstas pie deguna un dziļi ielpojam.Acetona smaku ar laiku iemācīsieties atšķirt no spirta smakas). Tad palielinām jaudu un sākam atlasīt “miesu” jeb “sirdi”. Tas būs bagāts ar etilspirtu šķidrums ar salīdzinoši nelielu piejaukumu daudzumu. Sildīšanas jaudu var palielināt tik cik spēj dzesēt Jūsu dzesētājs. Līdz ar temperatūras palielināšanos nedaudz samazināsies spirta % šķīdumā , bet piejaukumu daudzums sāks palielināties tikai kad palielināsies temperatūra pārdzenamajā šķidrumā. Bet labāk tomēr nepārspīlēt ar ātrumu, miesu ņemam līdz 40-45% . Var būt arī izņēmumi gan uz vienu gan uz otru pusi, tur ir jau jāstrādā Jūsu ožai un ir atkarīgs no mērķiem un izejvielas, kā arī no tā, vai šo procedūru Jūs veiksiet vēlreiz, ko silti Jums iesaku, tātad miesu atkal atšķaidām līdz 15% izturam un destilējam atkal ar frakciju atlasīšanu, iegūto miesu atšķaidām līdz vajadzīgam stiprumam, tas jau būs trīskāršas destilācijas produkts ar frakciju atlasīšanu.

Ieteicams veikt vēl vienu ceturto destilāciju, bet šinī reizē atšķaidīšanu veikt tikai līdz 40% un galvas var atlasīt jau kādus 2-3 procentus, astes pēc izvēles, šo ceturto destilāciju var aizvietot ar vienkāršu miesas uzsildīšanu līdz 65-70 grādiem traukā bez vāka(kastrolī) un pakāpenisku ,nepiespiedu atdzesēšanu, šinī gadījumā spirtoto šķidrumu pirms procedūras nevajag atšķaidīt, jo daļa etilspirta kopā ar atlikušajām galvām izgaros un galīgais spirtotā šķīduma stiprums nav prognozējams, pēc atdzesēšanas līdz 20 grādiem pēc celsija jūs varat atšķaidīt līdz Jums tīkamiem %.

Veicot šo procedūru neaizmirstiet, ka spirta tvaiki ir ļoti kairinoši cilvēka augšējiem elpceļiem un vajag vēdināt, lietot tvaika nosūcēju un izmantot individuālās aizsardzības līdzekļus (resperātors) ja atrodaties telpā kur notiek process.

Vispār, atkārtoto destilāciju daudzums ir ierobežots tikai ar Jūsu fantāziju un iespējām, bet pēc 3-4 reizēm uzlabojumi nebūs tik vērā ņemami lai izšķiest laiku un tērēt spirta %, bet izvēle paliek Jūsu ziņā.

Rodas loģisks jautājums – ko darīt ar galvām un astēm, tur tak palika liels daudzums etilspirta. Galvas, ja nav rektifikācijas kolonna, ir grūti attīrīt no piejaukumiem, tāpēc es ieteiktu tos 5% neizmantot ne iekšķīgai, ne ārīgai lietošanaii, varat izmantot ugunskura, barbeQue iekuršanai, vai vienkārši izliet kanalizācijā, vai krāt līdz iegādāsieties rektifikācijas kolonnu, vai izmantot kā attaukotāju, atšķaidītāju, vārdu sakot acetonu. Astes , par cik tās viegli attīrās, ja atšķaida, var pievienot nākamajai brāgai un destilēt, tādā veidā iegūstot papildus spirtu, var savākt vairāk un destilēt atsevišķi lai pēc tam rūpīgāk un nopietnāk attīrot iegūt spirtoto šķidrumu pieņemamas kvalitātes.

Gan starp destilācijām gan destilācijas laikā ir ieteicams veikt arī citas attīrīšanas metodes, par kurām es aprakstīšu zemāk, kas tikai un vienīgi pozitīvi ietekmēs Jūsu dzēriena kvalitāti un organoleptiskos rādītājus

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved.

Rakstā iespēju robežās saglabāts autora stils un teksts.

Turpmāk vēl.



Kandžas attīrīšana by kandza
Maijs 29, 2010, 12:17 pēcpusdienā
Filed under: Uncategorized

Traktāts par kandžas attīrīšanu.

Lai veiksmīgi tiktu vaļā no piejaukumiem gala produktā, mums jāzina kādi piejaukumi ir brāgā ,jo pazīstot ienaidnieku ar to ir vieglāk cīnīties.
Tātad, gatavās brāgas sastāvā izņemot ūdeni un etilspirtu vēl ir citi piejaukumi. Izskatīsim svarīgākos, tos, kuri ar destilāciju nonāk kandžā, vai destilācijas procesā rodas un pāriet kandžā.

SPIRTI:
zemākie (metilspirts, propilspirts, izopropilspirts, (metilspirts, propilspirts un etilspirts smaržo vienādi ),vidējie (butilspirts, amilspirts) un augstākie (heksilspirts, oktilspirts, nonilspirts un daži citi) spirti. Etilspirts arī pieder pie zemākajiem spirtiem, visi spirti ir indīgi, tai skaitā etilspirts.

ĒTERI:
Dietil ēteris, etiķetilēteris, enantolēteris,acetils, kā arī daudzi citi mazāk nozīmīgi, kuru daudzums un sastāvs atšķiras brāgas ar dažādām izeivielām. Lielākāi daļai ēteru ir patīkama augļu smarža

ALDEHĪDI:
Etiķa aldehīds, propionaldehīds, sviestskābes aldehīds, akrilaldehīds, krotonaldehīds, furfurols. Saskarsmē ar atomāro skābekli vieni aldehīdi var pārvērsties citos, kā arī var veidoties jauni.
Visi aldehīdi ir indīgas, kodīgas vielas, kas kairina acis, gļotādu un augšējos elpceļus. Atšķirībā no atomu skaita, aldehīdiem var būt gan patīkama, augļu, mandeļu, maizes smarža, gan arī riebīgi neciešam smaka.

SKĀBES:
Etiķskābe, kaprīnskābe, kaprīlskabe, pelargonskābe. Visām skābēm piemīt skāba reakcija un viņas var veidot sāļus ar hidrooksīdiem, oksīdiem un metālu karbonātiem.Skābes negatīvi iespaido organoleptiskos rādītājus.

SĪVEĻĻAS:
Izoamīlspirts, izobutīlspirts, N-propīlspirts un citas vielas, arī no iepriekš minētajām.Sīveļļas veidojas rūgšanas procesā no cukuriem un aminoskābēm, sīveļļas vārīšanās temperatūra ir daudz augstāka nekā etilspirtam, tātad diezgan viegli atdalāmas .

Lai atdalītu no etilspirta garojošus un negarojošus piejaukumus var pielietot dažādas attīrīšanas metodes, attīrīšana var būt karstā – destilācija un rektifikācija un aukstā, balstīta uz dažādu fizisku paņēmienu, kā arī ķīmisku un organisku vielu izmantošanu, nesaistītām ar destilāciju.

Mājas apstākļos ir ļoti sarežģīti iegūt labas kvalitātes spirtu, vai spirta šķīdumu izmantojot tikai karstās attīrīšanas metodes, tāpēc tās ieteicams kombinēt ar aukstās attīrīšanas metodēm.
Lai sasniegtu maksimāli iespējamo tīrību no piejaukumiem attīrīšana jāsāk uzreiz pēc brāgas nogatavošanās, tātad ja rūgšana notikusi optimālos priekš šī procesa apstākļos (tīrs ne pārāk ciets ūdens, kvalitatīvas izejvielas, pareiza ūdens un cukuru koncentrācija, rūgšanas temperatūra piemērota izejvielai un rauga šķirnei, pietiekam daudzums barības vielu kas nepieciešami rauga normālai vairošanai un darbībai (un tie nav tikai cukuri), piemērots trauks ar gaisa aizslēgu, kas neļauj tikt citiem raugiem un atbilstošs materiāls no kā izgatavots rūgšanai paredzētais trauks, tad piejaukumu daudzums būs mazāks, pretējā gadījumā mēs varam dabūt vairākus nevēlamos piejaukumus no katra augstāk minētā faktora neievērošanas .
Pirmais, ko mēs varam izdarīt, ir gatavo brāgu nostādināt, ļaut lai rauga daļas un citi nešķīstoši piemaisījumi nogulsnējas. Nogulsnēšanos paātrina lielāks spirta saturs brāgā un pazeminātas temperatūras. Vēl viens veids kā paātrināt nogulsnēšanos ir bentonīta izmantošanai Ieteicans izmantot vīna bentonītu, ja nav iespējams tādu atrast, var izmantot kaķu sauso tualešu pildījumu (jāmeklē tādi, kura sastāvā ir tikai dabīgs bentonīts bez palīgvielām, aromatizatoriem un citām piedevām), šo vielu izšķīdinām 1-2 litros silta ūdens. Nepieciešamo daudzumu rēķinām – apmēram 1 tējkaroti uz pieciem litriem brāgas. Daudzums ir atkarīgs no konkrētā bentonīta markas, kas ietilpst kaķīšu tualetēs un ko jānosaka pašam eksperementējot. Uz vīna bentonīta iepakojuma dozas parasti ir minētas. Bentonīts diezgan grūti izšķīst.

Ieteikums. Nepieciešamo bentonīta daudzumu iemaisām remdenā ūdenī un 10-20 minūtes kuļam ar virtuves mikseri, līdz bentunīts izšķīdis.

Sagatavoto bentonīta maisījumu pievienojam brāgai to iemaisot, nogulsnēšanas būs ātrāka un efektīvāka pazeminātā temperatūrā. Nogulsnēšanās procesam jānotiek pēc iespējas tādā veidā, lai pie brāgas nepiekļūst gaiss no ārienes, un kopā ar to nelabvēlīgas vielas, kas var ietekmēt jau gatavās brāgas sastāvu un līdz ar to kvalitāti. Ideālajā variantā tas ir ūdens aizslēgs. Pēc nogulsnēšanās brāgu akurāti dekantējam vai nolejam caur šļauku neaizskarot nogulsnes un destilējam. Šīs vienkāršās manipulācijas jau uzlabos jūsu produkta kvalitāti, jo lielu daļu nepatīkamo smaku izdala tieši raugs un izejvielu atliekas, kas tiek ilgi pakļautas paaugstinātas temperatūras iedarbībai uz parastiem destilēšanas aparātiem kam par enerģijas avotu kalpo dzīva uguns vai elektrouzsildes elements. Mazliet savādāk ir ar aparātiem darbināmiem ar tvaiku.

Copyright © 2010-2020 Guntars Lauders /GUXONS/ All rights reserved.

Turpinājums sekos.



Kandža un raugs. Raugs- mūsu draugs. Mazliet par raugu. by kandza
Marts 15, 2010, 9:29 priekšpusdienā
Filed under: Uncategorized

Tā, kā jebkura alkohola izgatavošana saistīta ar raudzēšanu, no kā atkarīgs arī galaiznākums, publicēju rakstu par vīna raugiem.Viss tur teiktais tikpat labi adresējams arī uz brāgas raudzēšanu, sevišķi, ja izmantojam dabīgas izejvielas – augļu sulas, ievārījumus u.t.t.

Par secinājumiem un novērojumiem var dalīties forumā:


www.kandža.lv

Tur arī var iegādāties speciālos raugus ar augstu alkohola toleranci, kas spēj noraudzēt misu līdz pat 20%.


Vīna raugus var meklēt šeit:


www.majasvins.lv


Raugi vīna gatavošanai

 

 

 

 

Bieži dzirdēts, ka vīna gatavošanai raugi nav vajadzīgi, jo rūgstot tāpat. Arī tad, kad speciāli sulai nekas nav pievienots, darbojas raugi – tie, kuri vienmēr ir lielā daudzveidībā sastopami uz ogām un augļiem, gan arī vienkārši «karājas» apkārtējā gaisā. Šie savvaļas raugi, ja paveicas, spēj noraudzēt labu vīnu, tomēr visbiežāk gan nepaveicas.

Kāpēc vajadzīgi speciāli raugi?

Līdz ar cukuru pārvēršanu par etilspirtu, var veidoties arī citi, bet veselībai ļoti bīstami augstākie spirti – fūzeļi. Šāds vīns pēc izskata var būt dzidrs, pēc garšas pat gluži patīkams, bet pēc lietošanas sāp galva, tiek bojātas aknas. Ja ir degustatora pieredze, fūzeļus aromātā var sajust, tomēr visdrošāk vīna gatavošanā vienmēr izmantot speciāli atlasītus raugus. Tikai tie dod garantiju, ka rūgšanas rezultātā veidosies vienīgi tas, kas vajadzīgs un nekas lieks. Parastais maizes raugs nav vīna raugs! Tas atlasīts, lai veidotos daudz ogļskābās gāzes un varbūt mazliet kā blakusprodukts ir arī spirts. Vīnam vajadzīga galvenokārt spirta veidošanās, un gāze ir tikai blakusprodukts. Ar maizes raugu rūgs arī sula, tomēr nekas baudāms rezultātā nesanāks.

Raugu izvēle

Vīna raugiem ir dažādas šķirnes – katra ir ar savām īpatnībām un prasībām pēc barības vielām, siltumu, sulas tīrības pakāpes u.t.t. Saldajiem vīniem labāki vieni raugi, sausajiem – citi, šampanietim – vēl citi. Ar precīzu rauga izvēli iespējams pazemināt skābuma līmeni sulai, panākt, lai visi sarkanie pigmenti no ogu mizām nokļūst vīnā, iepriekš plānot vajadzīgo aromātu veidošanos, piemēram, izcelt ķiršu vai aveņu smaržu, vai gluži otrādi – padarīt to līdzīgāku vīnogām.

Iesācējiem ieteicams izvēlēties raugus ar t.s. «Killer» (no angļu valodas «slepkava») faktoru. Ja rauga raksturojumā ir šāds apzīmējums, tas nozīmē, ka raugs ātri un agresīvi savairojas un iznīcina citus raugus, nomāc to attīstību, tāpēc vīns izdodas arī gadījumos, kad grēkots ar tīrību vai tiek raudzēts no pārgatavām izejvielām.

Svarīgi, kā uzglabā

Vīna raugi tiek pārdoti divās formās – kā vakuumā hermētiski iepakots izžāvēts pulverītis un kā šķidrums. Sausā veidā raugs spēj ilgi glabāties, bet tikai tad, ja iepakojums neļauj piekļūt mitrumam. Neatvērtā paciņā istabā raugs nesabojāsies vairākus mēnešus, ledusskapī – gandrīz divus gadus, saldētavā -18…-20 oC temperatūrā – pat vairāk nekā 10 gadus. Sausā veidā raugs ir «iemidzināts», neaktīvs, ļoti izturīgs.

Šķidrais raugs ir atdzīvināts un tūlīt gatavs lietošanai. Istabas temperatūrā to ilgāk par pāris nedēļām turēt nevajadzētu, ledusskapī – maksimāli līdz pusgadam. Pudelītei jābūt cieši noslēgtai, lai neveidotos etiķis. Labāk glabāt plastmasas traukos, jo stikls no spiediena var saplīst. Šķidro raugu pirms izmantošanas saskalina, un to uzreiz var pievienot sulai. Sausais raugs noteikti iepriekš ir jāatdzīvina.

Sausā rauga atdzīvināšana

Sausā rauga pulverītim, pirms to drīkst pievienot raudzējamam materiālam, jāuzsūc mitrums. Raugu no istabas temperatūrā glabātas paciņas ieber 35…37 oC siltā tīrā (novārītā un atdzesētā) ūdenī. Ūdeni ņem vismaz piecas reizes vairāk nekā rauga pulveri. Patur 15 minūtes, kamēr pulveris pilnībā nogrimst dibenā un šķidrums uzduļķojas. Speciāli maisīt nevajag.

Ja raugs glabāts ledusskapī vai saldētavā, silts ūdens radīs pārāk lielu šoku, tāpēc uzbriedināšanai ņem aukstu, vislabāk ledusskapī atdzesētu ūdeni. Atstāj uz pusstundu – stundu. Tikai pēc tam raugu var pievienot sulai. Ļoti svaigs sausais raugs nenobeigsies arī tad, ja to uzreiz iekaisīs sulā, tomēr rūgt sāks lēnāk un būs jāizmanto vairāk pulvera. Tas nav ekonomiski, īpaši gadījumos, kad rauga šķirne ir reta un grūti nopērkama.

Raugu tīrkultūru saglabāšana un pavairošana

Raugu tīrkultūru pavairošana nav grūta un ir iespējama arī mājas apstākļos. Tīrā ūdenī atdzirdina dažas sausā rauga šūnas, kas izņemtas no saldētavas. Izmantojot šķidro raugu, pilnīgi pietiek ar to, ko iegūst, izskalojot izlietotu pudelīti. Starta kultūrai sākumā jābūt mazā tilpumā – pietiks ar apmēram 100 ml ūdens. Pēc 10–15 minūtēm pievieno vienu tējkaroti ar rauga barības vielām (slāpekļa avotu – amonija fosfātu, ožamo spirtu vai gatavo maisījumu no vīna piederumu veikala), vienu tējkaroti pārtikas citronskābes, vienu ēdamkaroti cukura. Traukiem jābūt izplaucētiem ar verdošu ūdeni, noteikti viss jāpārsedz ar vāku. Atstāj uz vienu dienu istabas temperatūrā. Kad parādās pirmie gāzes burbulīši, pievieno pasterizētu skābu sulu un vēl vienu divas ēdamkarotes cukura tā, lai kopējais tilpums būtu 0,5…1 l. Pēc divām trim dienām drīkst papildināt ar pasterizētu sulu līdz apmēram trīs litru tilpumam. Raugiem ar «Killer» faktoru barības vielas, cukuru un citronskābi var bērt uzreiz no pakas, vājajiem raugiem tie noteikti ir iepriekš jāizšķīdina verdošā ūdenī, lai būtu sterili. Tā apmēram nedēļas laikā no visniecīgākā izejmateriāla daudzuma var iegūt tik daudz aktīvā ierauga, cik vajadzīgs 50…100 l vīna raudzēšanai. Vislabāk aktīvo ieraugu gatavot ar to pašu ogu sulu, no kurām iecerēts vīns. Arī šķidro raugu iespējams ledusskapī saglabāt dzīvu neierobežoti ilgu laiku – tikai jāatceras ik pēc 4…6 mēnešiem pudelītei noliet virskārtu un uz biezumiem uzliet jaunu porciju ar novārītu, skābu, saldinātu, barības vielām bagātinātu ūdeni. Kad parādās pirmie burbulīši, pudeli cieši aizkorķē un atkal novieto vēsumā ledusskapī.

Latvijas vīndaru biedrībā ir savākta neliela raugu kolekcija, kura regulāri tiek papildināta ar jaunieguvumiem. Pašlaik jebkuru no turpmāk minētajiem raugiem, pasūtot vismaz nedēļu iepriekš, iespējams iegūt atdzīvinātā šķidrā formā.

Lalvin ICV-K1 (V1116)

Raudzē ātri un spēcīgi. Var raudzēt arī siltumā. Der vīna un alus gatavošanai no visiem izejmateriāliem. Baltvīnam, sarkanvīnam, rozā vīnam, ledusvīniem. Satur «Killer» faktoru, kas nogalina savvaļas raugus. Garšā saglabā izejmateriāla svaigumu, papildus veido ziedu esteru smaržas. Pacieš zemas un augstas temperatūras, bet ir prasīgs barības vielu ziņā. Nepieciešams pievienot papildu slāpekļa avotu. Spēj noraudzēt līdz 18 tilp.% spirta, tādēļ ļoti precīzi jāaprēķina papildus pievienojamais cukura daudzums.

Lalvin 71B-1122

Baltvīniem, sarkanvīniem, rozā vīniem. Vājais raugs. Piemērots tādu vīnu gatavošanai, kuriem smaržā un garšā nepieciešams pēc iespējas vairāk saglabāt izejmateriāla augļu vai ogu raksturu, papildinot to ar jauniem esteru tipa aromātiem. Samazina izejmateriāla skābuma līmeni. Piemērots pussaldo un deserta vīnu gatavošanā. Neiztur augstu spirta saturu, tādēļ vīnā paliek dabiskais cukura atlikums. Raudzē lēni, vislabāk to darīt vēsumā. Lai raudzēšana būtu sekmīga, jāievēro sevišķa tīrība, lai raugu nepārmāktu citi savvaļas raugi. Obligāta iepriekšēja izejmateriāla dezinfekcija vai pasterizēšana.

Pasteur Champagne

Piemērots vieglu, dzirkstošu šampanieša tipu vīnu un sidra, perija gatavošanai. Labi piemērots rabarberu vīniem. Pastiprināti veido ogļskābo gāzi. Raudzēt vēsumā, pēc iespējas lēnāk. Gandrīz nemaz neizmaina izejmateriāla smaržas un garšas buķeti.

EC-1188 (Prise de Mousse)

Universāls, spēcīgs, agresīvs raugs. Sevišķi piemērots augļu (ābolu, bumbieru) vīnu gatavošanai. Labi rezultāti gūti, gatavojot dzirkstošus ziedu (pieneņu, ceriņu) vīnus. Der arī vīnogu vīniem un alus gatavošanai. Raudzē ātri un spēcīgi, bet puto samērā maz. Ja izejmateriāls ir no ļoti gataviem vai nedaudz iebojātiem augļiem un ogām, ieteicams izvēlēties šo raugu. Satur «Killer» faktoru, kas nomāc citu nevēlamu raugu attīstību. Maz izmaina izejmateriāla smaržu un garšu, saglabājot vīnā augļu raksturu. Prasīgs pēc barības vielām, noteikti papildus jāpievieno slāpekļa avots. Vislabāk raudzēt vēsumā. Spēj noraudzēt līdz 16…18 tilp.% spirta.

Fermiblanc Aroma

Vīniem no visiem izejmateriāliem. Raudzē ļoti strauji un enerģiski. Vislabāk raudzēt vēsumā pēc iespējas lēnāk. Veido ļoti bagātīgu smaržas buķeti. 2006. gadā viens no vislabākajiem vīniem no vīnogām `Zilga` bija gatavots ar šo raugu.

Pasteur Red

Bagātīgu, izcili krāsotu sarkanvīnu gatavošanai no vīnogām, upenēm, ķiršiem, kazenēm, korintēm, mellenēm. Raudzē vidēji ātri, sākumā ļoti spēcīgi puto. Vēlams raudzēt vēsumā. Izmaina garšas buķeti, tuvinot vīnogu raksturam. Izdala fermentus, kas no ogu mizām izvelk krāsas pigmentus, tādēļ ar šo raugu var iegūt maksimāli labi krāsotus sarkanvīnus. Piemērots arī deserta vīnu gatavošanai.

Vinesse

Nopērkams Rīgas rauga rūpnīcas veikaliņā un daudzos lielveikalos. Iepakojuma kastītē ir ne tikai raugs, kas jau samaisīts ar nepieciešamajām barības vielām, bet arī dezinfektants, fermenti sulas daudzuma palielināšanai, rūgšanas apstādinātājs (konservants) un dzidrinātājs. Reizēm ir ērti, ja viss ir vienuviet. Tas, protams, nenozīmē, ka visos gadījumos viss saturs noteikti ir jāizmanto. Rauga nosaukumu firma neizpauž. Cik mums zināms, tas ir viens no Somijā vīna darītavās bieži izmantotiem raugiem. Raudzē vidēji ātri, puto samērā maz, vēsumā raudzēšana palēninās. Rezultātā iespējams iegūt vīnus ar teicami saglabātiem dabiskajiem augļu – ogu aromātiem. Sevišķi labi ar šo raugu iznāk aveņu, rabarberu un upeņu vīni. Paredzēts plaša spektra augļu un ogu vīnu gatavošanai, der arī vīnogām.

Cote des Blancs

Baltvīnu un rozā tipa vīnu gatavošanai gan no vīnogām, gan augļiem un jāņogām. Raudzē samērā lēni, bet rezultātā veido tīru, dzidru vīna nokrāsu un patīkamu augļu tipa buķeti. Šī rauga īpatnība ir spēja raudzēšanas laikā samazināt skābju līmeni, tādēļ tas labi piemērots skābo ābolu šķirņu sulas pārraudzēšanā.

Premier Cuvee

Der visu tipu vīniem – gan vīnogām, gan citām ogām un arī āboliem. Vislabāk der sausajiem vīniem. Satur «Killer» faktoru. Raudzē ļoti strauji un aktīvi, spēcīgi puto. Samērā maz izmaina izejmateriāla aromātu. Labi piemērots, ja izejmateriāls ir pārgatavojies vai sācis bojāties. Stiprais raugs. Spēj noraudzēt līdz 16…18 tilp.% spirta.

Closter Neuburg

Augļu un ogu vīniem, labi saglabā dabisko aromātu. Raudzē ļoti lēni – reizēm pat pusgadu, bet rezultātā vīns iznāk ar teicamu buķeti un lieliski nodzidrinās. Vislabāk raudzēt vēsumā. Var noderēt arī sidra gatavošanā.

Actiflore C (F33)

Gan baltvīniem, gan sarkanvīniem no augļiem – ogām un vīnogām. Raudzē ļoti strauji, spēcīgi puto. Vīnam izmaina izejmateriāla smaržu un nianses, tuvinot vīnogu vīniem ar kompleksu, bagātīgu garšu. Maz prasīgs barības vielu ziņā, pacieš gan aukstumu, gan karstumu. Spēj noraudzēt līdz 14,5 tilp.% spirta.

Zymaflore VL 3

Viegliem dzirkstošiem vīnogu baltvīniem, ābolu sidram, šampanietim, alus gatavošanai. Raudzē vidēji strauji, bagātīgi puto, veido «Riesling» un «Sauvignon Blanc» tipa aromātus. Raudzēšana apstājas, sasniedzot 14 tilp.% spirta.

Uvaferm CM (UC-Davis522)

Jaunums pārdošanā Latvijā. Tiek bieži izmantots vīna rūpnīcās. Satur «Killer» faktoru, arī pats izturīgs pret citu agresīvu raugu savairošanos. Spēj noraudzēt līdz 14 tilp.% spirtu. Pacieš gan aukstumu, gan siltumu. Sāk strādāt pie 8 oC, beidz pie 35 oC. Vislabāk raudzēt 16…30 oC. Raudzē strauji, puto relatīvi maz. Piemērots augļu – ogu vīniem, medus vīniem, visu krāsu vīnogu vīniem. Maz izmaina dabisko izejvielu buķeti.

Vitilevure DV10

Jaunums vīndaru biedrībā, tikai šogad ir sākts testēt. Pirmie rezultāti ļoti labi. Der gan sarkanvīniem, gan baltvīniem. Paredzēts vīnogu vīniem, bet labi raudzē arī augļu – ogu vīnus. Satur «Killer» faktoru. Raudzē strauji, diezgan daudz puto. Prasīgs pret barības vielām, atšķaidītiem izejmateriāliem noteikti jāpievieno slāpekļa avots. Maz izmaina izejmateriāla aromātus. Stiprais raugs – spēj noraudzēt 16…18 tilp.% spirta.

«Bioefekta» vīna ieraugs

Var nopirkt gan sēklu un dārzkopības veikalos, gan pie pārtikas precēm. Veikalos bieži tiek turēts plauktos istabas temperatūrā, kas ir nepieņemami šķidrajiem raugiem.

Svaigi gatavots, raudzē diezgan strauji, puto bagātīgi, izdalās daudz gāzes, bet diemžēl ar šo raugu gatavotie vīni, kas atnesti uz vīndaru biedrības degustācijām, bieži ir bijuši ar fūzeļiem un nepatīkamu aldehīdu piegaršu. Taču baudīti arī diezgan labi vīni, kas raudzēti ar šo raugu. Es nezinu, vai šis rauga klons pirms pavairošanas firmā ir testēts ne tikai pēc aktīvas raudzēšanas spējām, bet arī veiktas analīzes gatavā vīna ķīmiskajam sastāvam. Var būt, ka ar kvalitāti viss ir kārtībā, un defekti veidojas realizācijas vietās nepareizas uzglabāšanas dēļ. Ja raugs veikalā pārturēts par ilgu, gadās, ka tas zaudē aktivitāti. Tādā gadījumā, it sevišķi, ja sula nav iepriekš dezinficēta, savairojas nezināmi savvaļas raugi, nevis tīrkultūra. Iespējams, ka daļa no nekvalitatīvajiem vīniem rodas tieši šī iemesla dēļ. Raudzēšanas rezultāti ar šo raugu tomēr ir visai neprognozējami un nestabili.

Autors: ‘Dārzs un Drava, Inese Drudze’

 




Follow

Get every new post delivered to your Inbox.